Etnogrāfiskais ZEMGALES cizelētais vainags

 Sendienās galvas rotāšanai tika pievērsta īpaša vērība, iziet no mājas bez galvassegas bija nepieņemami. Galvassegām bija arī simboliska nozīme, to valkāšana saistīta ar valkātājas vecumu, svētku ieražām, kā arī ar valkātājas ģimenes stāvokli. Jaunavu un sievu galvassegas bija atšķirīgas, un to nēsāšanu noteica pastāvošās tradīcijas.

Jaunavu goda ārējais simbols bija jaunavu vainags. Mazas meitenes vainagus nevalkāja, jo vainags zināms kā līgavas galvasrota. Meitenes sākot no 12 gadu vecuma var likt galvā dažāda veida šauros vainadziņus.

Vainagi ir neprecēto meitu galvas rota. Pie tautastērpa ir jāizvēlas novadam atbilstošs vainags:

1. Spangu vainags
2. Zīļu vainags
3. Spoguļu vainags
4. Sienamais, mutaukla, lenta

Greznie zīļu un spangu vainagi ir līgavas vecumu sasniegušu meitu galvas rota.

Etnogrāfiskais ZĪĻU VAINAGS - ZEMGALES cizelētais vainags. Materiāli - bronzas skārds, pamatam sarkana vilna.

Vainagus glabāja kā īpašu atmiņu un nodeva mantojumā meitai vai māsai.

Vainagu lika taisni galvas vidū, uz pieres tos nelaida zemāk par matu sākuma vietu. Matus pina vienā vai divās bizēs. Bizes galos iepina krāsainas lentas.