KULDĪGAS tautastērpa izšūts sievu krekls

Izšūts lina tautiskais Kuldīgas krekls. Šūts autentisks tunikveida Kuldīgas krekls ar ķīļiem rokas un kakla daļā.
Kuldīgas tautiskais krekls ir viens no greznākajiem tautastērpu krekliem. 

 Latvijā pazīstami divu veidu krekli: tunik-veida un ar piešūtiem uzplečiem. Tunikveida kreklu parasti šuva no viena vesela auduma gabala. Padusēs tika iešūti ķīļi, kas ļāva brīvāk kustēties. Sākotnēji apkaklītes bija baltas ar mazu, izvilkuma tehnikā rotātu maliņu. Lai kreklu varētu vilkt vasarā bez brunčiem, apakšmalā tika piešūts pietriecenis - plata mala. Muižas darbos meitas bez brunčiem nedrīkstēja iet, bet savos laukos karstā laikā varēja strādāt garā, apjoztā kreklā.
Kakla izgriezumam vajadzēja būt tik lielam, lai kreklu varētu brīvi noslidināt pāri pleciem un viegli varētu pabarot bērnu. Izgriezumu aizsprauda ar vairākām saktām.
Kuldīgas novada krekls ir viens no greznākajiem. Sieviešu krekli bija bagātīgi izrakstīti. Stāvā apkakle no viena gala līdz otram izšūta ar tumši zilu, bet uzpleči ar baltu lina diegu, piedurkņu gali varēja būt izšūti gan ar zilu, gan baltu. Gar krūšu šķēlumu abās pusēs arī izvilkumi, kam ir praktiska nozīme - kreklu daudz vienkāršāk saspraust ar saktu. Šos kreklus sauca par dižajiem krekliem un ģērba godos.
Vīriešu krekli bijuši balti, bet meitas, gatavojot pūra kreklus un domājot par iecerēto puisi, centās tos izšūt pēc iespējas grezni.

100% lins