BĀRTAS tautastērpa ņieburs

Ņieburs darināts no sarkana vilnas auduma un rotāts ar sudraba brokāta lentām.

Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši. Pateicoties aktīvajiem jūras sakariem, 19. gadsimta beigās tērpos ienāca Latvijai netradicionāli materiāli -  tērpu apdarei bagātīgi izmantoja no ārzemēm atvestās lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus.

Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar daudzām krāšņi rotātām villainēm, vienlaicīgi sedzot līdz pat trīs vienu virs otras un virsū liekot pašu greznāko. Tās sasprauda ar lielām kaltām sudraba vai pat zelta saktām. Nīcā, Bārtā un Rucavā ir izplatīta saktu nēsāšana „čupās", t.i., uz lielākās saktas ir uzspraustas arvien mazākas saktiņas un virspusē vēl zīda lenta.

Kurzemē tradicionāli izšķir vairākus tautas tērpu nēsāšanas un darināšanas tipus un apvidus - Alsungas, Austrumkurzemes, Bārtas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Nīcas, Rucavas, Ventspils un Ziemeļkurzemes.

Vilna