ŠĶILBĀNU tautastērpa vīru lina krekls

Latgales vīru krekls. Šķilbēnu krekls. Mašīnas izšuvums - balstīts uz etnogrāfiskiem paraugiem. Vīru krekls - balts lina krekls, kas rotāts ar bagātīgu sarkanu izšuvumu.

Krekls ir darināts no kvalitatīva lina auduma, saglabājot autentiskumu un senču amata prasmes. Smalks roku darbs un vēsturiskā precizitāte padara šo kreklu par izcilu izvēli svētku reizēm, tautas deju kolektīviem un tradīciju cienītājiem.

Krekls, kas stāsta stāstu.

Ražots Latvijā.

Latgali no Sēlijas atdala Daugava un no Vidzemes Aiviekste un Pededze. Austrumos Latgale robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos ar Baltkrievijas Republiku.

Latgales kultūru stipri ietekmējuši savdabīgie ekonomiskie, vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi - daudznacionālais iedzīvotāju sastāvs un arī atšķirīgā reliģija (katolicisms). Latgales tērpiem ir daudz kopīgu iezīmju ar Austrumvidzemes, Krustpils un Augšzemes novadu tērpiem, kas norāda uz seno latgaļu un sēļu kultūru kopību. Tautas tērpu piegriezumos, rotājumos un detaļās ir saskatāmas arī slāviskas ietekmes. Latgales tērpu kompleksā izšķir divus raksturīgus variantus - Ziemeļlatgales tautastērps un Dienvidlatgales tautastērps.

Vīriešu tautastērpi visā Latgalē ir līdzīgi. Parasti valkāja garos vai pusgaros svārkus, kurus šuva no vadmalas dažādos pelēkos toņos. Kā svārku rotājums varēja būt melna samta apmalojumi un ielaidumi, kā arī ādas apšuvumi. Svārkus apsēja ar pītām jostām vai svītrainajām celainēm. Garie zābaki vai puszābaki parasti tika valkāti virs garajām biksēm. Pie goda tērpa nēsā melnu rateni ar platām malām un vidēji augstu dibenu. Vasarā vairāk nēsāja salmu cepures.

100% lins / 100% viskozes diegi