Zilās vilnas VILLAINES

Par arheoloģiskiem tērpiem sauc tērpus, kas rekostruēti balstoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem. Arheololiģiskie tērpi ļoti atšķiras no pieejamajiem19.gs. zemnieku lietotajiem svētku tērpiem, ko mēs šodienās pazīstam kā latviešu tautastērpu.

Villaine ir taisnstūra nešūta plecu sega no vilnas vai lina auduma, izmantotas gan ķermeņa augšdaļas apsegšanai ikdienā, gan kā reprezentatīvs virsējais apģērbs svētku reizēs. Arheoloģiskā tērpa villaines greznotas ar metāla gredzentiņiem un spirālītēm. Malu apdarei gandrīz vienmēr izmantotas dažādu veidu celaines. Tieši villaine ir tā apģērba sastāvdaļa, kurā visspilgtāk izpaužas tērpu etniskās īpatnība, kaut arī audumi un rotājumi ir līdzīgi.

Apģērba rotāšanai izmantoja:

• bronzas gredzentiņus, retās reizēs gredzentiņu ievietoja audumā pēc noaušanas. Lībieši gredzentiņus uzvēra pavedienu šķipsnām un piešuva audumam. Kuršiem gredentiņu izmantošana nav tipiska.
• spirālītes lietotas, uzvērtas pavedieniem, veidojot dekoratīvas noslēguma joslas villaiņu galos.
• riņķīši vairāk sastopami lībiešu un kuršu audumos. Tie izmantoti vēršanai villaiņu galos vai posmos apņemti auduma malām, tāpat lietoti spirāļu vērumu vai piekariņu piestiprināšanai, kā arī ieausti celainēs.
• stīpiņas sastopamas tikai latgaļu audumos rokautu greznošanai.

Latviešu mitoloģijā villaine tiek uzskatīta par debesu simbolu, kas, iespējams, savulaik varētu būt bijusi zvaigznājukarte, bet villaines aušana un segšana ir simboliskas kosmogoniskas darbības. Ar villaines segšanu piešķir svētību un auglību.